1. lekcija

Alfabets

Latīņu burti izrunājami tāpat kā latviešu izņemot sekojošos:

J, j

jālasa kā ž - jurnalo (žurnalo)

Sh, sh

jālasa kā š - mashino (mašino)

Ch, ch

jālasa kā č - chambro (čambro), istaba

Y, y

jālasa kā j - yuna (juna) jauns

X, x

jālasa kā iks - exameno (eksameno)

Q, qu

jālasa kā kv - quadrato (kvadrato)

Lietvārds

Tam Ido valodā ir tikai viena galotne vienskaitlī -o un daudzskaitlā -i

amiko - draugs; amiki - draugi

homo - cilvēks; homi - cilvēki

libro - grāmata; libri - grāmatas

vorto - vārds; vorti - vārdi

Lietvārdu locīšana

Nom.

patro - tēvs

patri - tēvi

ğen.

di patro - tēva

di patri - tēvu

dat.

a patro - tēvam

a patri - tēviem

akuz.

patron - tēvu

patrin - tēvus

lokat.

en patro - tēvā

en patri - tēvos

Ar dažādiem piedēkļiem lietvārds iegūst dažādu nozīmi:

amiko - draugs

amiketo - draudziņš

amikego - liels draugs, ļoti liels

amikacho - drauğelis, slikts draugs

libracho - grāmatele

librego - liela grāmata

libreto - grāmatiņa

Īpašības vārds

Tikai viena, nemainīga galotne: -a

bela - skaists

bona - labs, laba, labas, labi utt

kara - mīļš

klara - skaidrs

mala - slikts

Nenoteiktā izteiksmē vienmēr galotne a, bet noteiktā izt. izsaka ar vārdiņu "la":

Bona amiko - labs draugs

La bona amiko - labais draugs

Kara matro - mīļa māte

La kara matro - mīļā māte

2. lekcija

Darbības vārds

Nenoteiktā galotne ir -ar

parolar - runāt

Tagadnes galotne ir -as

parolas - runā

Pagātnes galotne ir -is

parolis - runāja

Nākotnes galotne ir -os

parolos - runās

Nolīguma galotne ir - us

parolus - runātu

Pavēles galotne ir -ez

parolez - runā!

Visām personām tās paliek nemainīgas:

Me lektas - es lasu

me lektos - es lasīšu

Tu lektas - tu lasi

tu lektos - tu lasīsi

Vi lektas - jūs lasāt,

etz.

Iemācieties dažus darbības vārdus:

dormar - gulēt

irar - iet

lektar - lasīt

lernar - mācīties

manjar - ēst

pensar - domāt

skribar - rakstīt

vivar - dzīvot

Personiskie vietniekvārdi

Šos vārdus loka sekojoši:

me - es

mea - mans

tu - tu

tua - tavs

vu - Jūs

vua - Jūsu

ilu - viņš

ilua - viņa

elu - viņa

elua - viņas

lu - viņš, vai viņa

lua - viņas, viņa

olu - tas / par priekšmetu

olua - tā / par priekšmetu

ni - mēs

nia - mūsu

vi - jūs

via - jūsu

ili - viņi

ilia - viņu (vīr.)

eli - viņas

elia - viņu (siev)

li - viņi, viņas

lia - viņu

oli - tie / priekšmeti

olia - to / priekšmetu

Vārdiņš "vi" ir tikai daudzskaitlim. Ja grib teikt cienījamā formā "Jūs", tad saka "vu". Raksta "vu", bez lielā burta. Arī vārdiņu "tu" nav jaraksta ar lielo burtu.

Apstākļu vārdam

ir tikai viena galotne -e:

bele - skaisti

bone - labi

diligente - čakli

ecelante - teicami, lieliski

gracioze - graciozi

indolente - slinki

lede - nejauki

male - slikti

Skaitļu vārdi

1 = un

2 = du

3 = tri

4 = quar

5 = kin

6 = sis

7 = sep

8 = ok

9 = non

10 = dek

100 = cent

1000 = mil

1000000 = miliono

nulle = zero

11 = dek-ed-un

12 = dek-e-du

20 = duadek

21 = duadek-ed-un

24 = duadek-e-quar

30 = triadek

Daži vārdiņi:

esas - ir

lumo - gaisma

luno - mēness

ne - ne (noliedz)

ne esas - nav

no - nē

suno - saule

yes - jā

3. lekcija

Akcents

Ido valodā ir uz priekšpēdējā balsiena:

promenado - pastaigāšanās; homaro - cilvēce

Izņēmumi ir vārdiem ar galotnēm -io, -uo, -ia. Piem.: geografio, astronomio, linguo, šeit nav jauzsver "i" un "u". Tāpat arī vārdos Latvia, Francia, Anglia nav jauzsver priekšpēdējais "i", bet jaizrunā dabīgi.

Vēl izņēmums darbības vārdam - uzsvars uz pēdējo balsienu nenoteicamā izteiksmē. Piem.:

dansar - dejot

kalkular - rēķināt

kantar - dziedāt

kontar - skaitīt

promenar - pastaigāties

vokar - saukt

Saikļi un satiksmes vārdi

anke - arī

ankore - vēl

ante - pirms

de - no

do - tā tad

e, ed - un

ek - iz, no

hike - šeit

ibe - tur

ja - / izr. ža / jau

ka, kad - vai

kande - kad

ke - ka

kun - ar

lore - tad

ma - bet

nam - jo

nun - tagad

nur - tikai

o, od - jeb

por - priekš

pri - par

pro - dēļ

se - ja

sen - bez

sub - zem

sur - uz

tamen - tomēr

tre - ļoti

ube - kur

Salīdzinošās pakāpes

Ido valodā izsaka ar pazīstamien svešvārdiem:

plu - vairāk

min - mazāk

maxim - visvairāk

minim - vismazāk

Piemēri:

Ta tablo esas plu granda - tas galds ir lielāks.

Ca urbo esas plu mikra - šī pilsēta ir mazāka.

Elu esas la maxim bela - viņa ir visskaistākā.

Ilu esas la minim kulpoza - viņš ir vismazāk vainīgais

Norādāmie vietniekvārdi

Ica (jeb ca) - šis, ši

Ita (jeb var teikt tikai ta) - tas, tā

Piemēram:

Ica libro ne esas tam bela kam ita

Ši grāmata nav tik skaista kā tā.

Vīriešu un sieviešu dzimta

Ido valodā ir tikai dzīvai dabai, ne priekšmetiem. To izsaka ar piedēkļiem -ul- un -in-.

Piem:

homino - sieviete

homo - cilvēks

homulo - vīrietis

katino - kaķe

kato - kaķis

katulo - runcis

puerino - meitene

puero - bērns

puerulo - zēns

Daži vārdiņi:

docisto - skolotājs

lando - zeme (apgabals)

skolano - skolnieks

skolo - skola

stato - valsts

tero - zeme

4. lekcija

Mācīsimies teikumus sarunai:

Bona matino, me dicas, kara gasti!

Labrīt, es saku, mīļie viesi!

Bona vespero, mea amikino!

Labvakar, mana draudzene!

Me tre joyas vidar tu e la ceteri.

Es ļoti priecājos redzēt tevi un pārējos.

Quale tu standas?

Kā tev klājas?

Quale vu dormis?

Kā Jūs gulējāt?

Danko, me sempre dormas bone!

Paldies, es vienmēr guļu labi!

Ka vu lektis la nova jurnali?

Vai jūs jau lasījāt jaunos laikrakstus?

Yes, me lektis e tre joyis pri novaji.

Jā, es lasīju un ļoti priecājos par jaunumiem.

Ma la maxim granda novajo esas altra.

Bet vislielākais jaunums ir cits.

Pri to me nulo savas.

Par to es neko nezinu.

Omni devas lernar la linguo Ido!

Visiem vajag mācīties Ido valodu!

Pri ica avizo joyos la tota mondo!

Par šo ziņu priecāsies visa pasaule!

Ka vu ja kelke savas ica linguo?

Vai jūs jau drusku protat šo valodu?

Yes, nam olu esas tre facila.

Jā, jo viņa ir ļoti viegla.

Ton omni devis savar ja ante 90 yari.

To visiem vajadzēja zināt jau pirms 90 gadiem.

Omni dicis, ke olu ne esas difuzita.

Visi teica, ka viņa nav izplatīta.

Pluse, ke ol ne posedas literaturo.

Pie tam, ka viņai nav literaturas.

Tale pensar esis drole, stupide!

Tā domāt bija smieklīgi, muļķīgi!

Ton, quo ne esas, on povis krear.

To, kā nav, varēja radīt.

Olim nula libro existis en la mondo.

Kādreiz neviena grāmata neeksistēja pasaulē.

La homaro pokope kreis oli.

Cilvēce pamazām radīja tās.

La homaro povis, od povabus same, en 90 yari, krear literaturo en Ido tre grandioza mem.

Cilvēce varēja, jeb būtu varējusi tāpat 90 gados, radīt literaturu Ido valodā, ļoti grandiozu pat.

Ni komencez ica granda laboro!

Mēs sāksim šo lielo darbu!

Ni atingos ta historiala vinko!

Mēs sasniegsim to vēsturisko uzvaru.

Esez salutata! Til rivido!

Esiet sveicināti! Uz redzēšanos!

Vēl daži vārdiņi:

korespondar - sarakstīties

questionar - jautāt

respondar - atbildēt

salutar - sveicināt

vartar - gaidīt

volar - gribēt

5. lekcija

Dažās īpatnības Ido valodā

Kā katrā valodā, arī Ido ir dažas īpatnības. Bet Ido valodā šādi "smagāki punkti" ir tikai kādi desmit - nacionalajās valodās simtiem.

Lūdzu iegaumēt piemēram ekojošo:

Par akuzativa galotni "-n"

To lieto tikai, teikuma sākumā (pie. vārdu uzsverot), bet nav jāliek runājot loğiskā secībā, aiz izteicēja. Piemēri:

Me kompras to. Bet - :Ton me kompras

Es pērku to. To es pērku.

Me tre amas mea matro. Matron me tre amas.

Es ļoti mīlu savu māti. Māti es ļoti mīlu.

Elu lektas libro. Libron elu lektas.

Viņa lasa grāmatu. Grāmatu viņa lasa.

Ilu tre afable salutis elu.

Viņš ļoti laipni sveicināja viņu.

Elun ilu tre afabla salutis.

Viņu viņs ļoti laipni svaicināja.

Vārdiņš "on".

izsaka nenoteiktu, jeb nezināmu personu, vienu vai daudzus. Piemēram:

On dicas, ke tu esas malada.

Saka, ka tu esi slims.

On ne komprenas ica penso

Nesaprot šo domu.

Vēl Ido valodā savādāk nekā latviski lieto

atgriezenisko vietniekvārdu

su -sevi. To lieto tikai trešā personā - il, el, ol, ili, eli, li lavas su - viņš, viņa, viņi, viņas mazgājās.

Visas citas personas lieto savus paša vietniekvārdus:

Saka: Me lavas me, me kushas me

Es mazgāju sevi (mani), es apguļos.

Līdzīgi citas personas: Tu lavas tu

- tu mazgājies, ni vestizas ni - mēs gērbjamies.

Un ari: me lavas tu - es mazgāju tevi.

Šis nu būtu tās lielākās "grūtības".

Kā redzams, tās tīk grūtas nav. Jau gandrīz puse Ido gramatikas ir apgūta!

Lernez, amiki e kamaradi fervoroze ica linguo!

Mācaties, draugi un biedri, dedzīgi šo valodu!

Ido divenos komuna linguo en omna kontinenti.

Ido kļūs kopēja valoda visos kontinentos.

En Europa, Afrika, Azia, Amerika, Australia.

Eiropā, Afrikā, Āzijā, Amerikā, Austrālijā.

Vivez Ido! Difuzez Ido!

Lai dzīvo Ido! Izplatiet Ido!

6. lekcija

Divdabji

Aktivie - galotnes tikai šādas:

tagatne -nt- parolanto - runātājs (patreiz)

pagātne -int- parolinto - kas runāja

nākotne -ont- parolonto - tas, kas runās

dormanto - gulošs

Me esas dormanto - es esmu gulošs

Tu esas dorminto - tu esi gulējušais

Il esas dormonto - viņš ir / būs / gulošs / nākotnē

Līdzīgi loka visas personas un visus vārdus.

Pasīvie: galotnes tikai šādas:

tagadne -at- amata - mīlēts (patreiz)

pagātne -it- amita - mīlēts (agrāk)

nākotne -ot- amota - mīlēts (nākotne)

Latviski to izsaka ar "tiku", jeb "tikšu" mīlēts. Ido valodas logiku, mazliet padomājot, izprot viegli katrs skolnieks.

Ievērojiet aktīvos un pasivos divdabjus! Nejauciet viņus! Lūk piemērs:

Letro esas skribita, ma me esas skribinto.

Vēstule ir rakstītā, bet es esmu rakstītājs.

Fatigita - noguris

Fatiganta - nogurdinošs.

Ni ja longe esas vizitonta vi.

Mēs jau ilgi taisamies jūs apciemot.

En fine vi esas vizitata.

Beidzot jūs esat apciemoti.

Jautājamie un nenoteiktie vietniekvārdi

altro - cits (kaut kas)

altru - cits (cilvēks)

ipsa - pats, pati

irga - kaut kurš, kaut kāds

multa - daudz

kelka - drusku, daži

nulo - nekas

nulu - neviens

omni - visi

omno - viss

poka - mazliet, nedaudz

qua -kurš, kura

quala - kāds (pēc īpašības)

quanta - cik daudz

qui - kuri, kuras

quo - ko, kas

sama - tas pats

singla - katrs, ikviens

tala - tāds

tanta- tik daudz

ula - kāds, viens, nezināms

Piemēnti:

Qua de la libri esas tua?

Kura no grāmatām ir tava?

Qui esas tua amiki? Iti od ici?

Kuri ir tavi draugi? Tie vai šie?

Quo? Parolez plu klare!

Ko? Runā skaidrāk!

Quala esas tua pronunco?

Kāda ir tava izruna?

Tale parolas omni, qui nur lernas.

Tā runā visi, kuri tikai mācas.

Ni singlu bone parolos.

Mēs katrs labi runāsim.

7. lekcija

Vēl par darbības vārdu

Vārdiņus "ir" un "nav" loka ar darbības vārda galotnēm:

ir - esas

nav - ne esas

bija - esis

nebija - ne esis

būs - esos

nebūs - ne esos

būtu - esus

nebūtu - ne esus

lai ir - esez

lai nav - ne esez

esi - esez

neesi - ne esez

Ido valodā vēl šādas īpathības:

"Esas" var savienot ar darbības vārdu vai lietas vārdu, izsakot, kas tiek darīts.

pano - maize, manjar - ēst

pano manjesas - maize tiek ēsta

aquo - ūdens, drinkar - dzert

aquo drinkesas - ūdens tiek dzerts

nomo - vārds, nomesas - nosaucas

estimar - cienīt, me estimesas - es tieku cienīts

me finas laboro - es beidzu darbu

la laboro finesas - darbs tiek beigts

Vēl darbības vārdu var veidot ar galotni "-ab", iegūstot nobeigto laiku izteiksmi.

Piem.:

me lernis - es mācījos

me lernabis - es esmu mācījies

me lernabus - es būtu mācījies

 

Pieklājības vārdiņi

amikale - draudzīgi

askoltar - uzklausīties

atencar - griezt vērību, ievērot

Atencez! - Uzmaniet!

dezirar - vēlēt, vēlēties

informar - paziņot (kādam ko)

jubilear - godāt ar jubilejas svinēšanu.

kamaradale - biedriski

kompatar - ciest ar…., līdzjust

komplimentar - uzslavēt, komplimentus teikt

kun gratitudo - ar pateicību

me dankas vu - es saku paldies Jums.

me gratitudas - es pateicos

me gratulas - es vēlu laimes, gratulēju

me pregas - es lūdzu

me salutas vu kordiale - es sveicinu Jūs sirsnīgī.

ovacionar - atklāti, jūsmīgi godināt

pardonez - piedodiet

prego - lūgums

saluto - sveiciens

samideano - idejas biedrs (sam-ide-an-o = sama- tas pats, ideo - ideja, -ano, piedēklis, kas izsaka piederību).

simpatiar - simpatizēt

sincere - vaļsirdīgi, sirsnīgi

voluntar - vēlēt labu

voluntez - lūdzu, esiet tik laipni

Izsaucamie vārdiņi

abase - nost, nost ar

adavan - uz priekšu

adio - ardievas

askoltez - klausies

atencez - uzmaniet

ba - ko niekus, blēņas

bis - vēlreiz

bona matino - labrīt

bona nokto - labu nakti

bona vespero - labvakar

bone - labi

bon-jorno - labdien

brave - slaveni

dextre - pa labi

do - tā tad

ecelanta - teicami

fairo - uguns, deg!

fi - fui

finez - beidz

for - prom, ārā

gardez vu - sargaties

haltez - pieturiet

hastez - steidzies

he - ei, hē

helpez - palīdziet

ho - ak, vai, ai

hola - holla

hu - uja

Hura! - Urrā!

irez - ej

komencez - sāc

kurajo - dūša

kurez - skrej

laudinda - slavējams

levez - celies

marchez - maršē

ne emocez - neuztraucies

ne importas - nekas, nesvarīgi / nekas svarīgs

nu - nu

parolez - runā

respondez - atbildi

shamo - kauns

sinistre - pa kreisi

vartez - pagaidi, gaidi

ve - vai

vekez - mosties

yen - lūk, rau, re

8. lekcija

Prefixi e sufixi

Priedekļi un piedekļi

Tos Ido valodā lieto daudz, visus šeit neapskatīsim. Lielākā daļa no tiem ari latviešiem ir pazīstami no svešvārdiem.

Piemēram, ar gluži tādu pat nozīni:

antimor.ala - antimorals

des.infektar - dezinficēt

elektr.izar - elektrizēt

ex.direktisto - eksdirektors

komercanto - komersants

komun.ala - komunals

luter.ano - luteranis

nerv.oza - nervozs

sociala - socials

Priedekļus un piedekļus lieto dažādos un daudzos gadījumos, kur logiski vārdu atvasināšna to pieļauj. Piemēran:

desordino - nekārtība

homala - cilvēcīgs

homo - cilvēks

ordino - kārtība

urbano - pilsētnieks

urbo - pilsēta

Ido valodā viss ir logiski nopamatots. Drusku iedziļinoties, viss kļust ļoti skaidrs un viegls.

Sekojošā piemērā redzēsim vēl citus priedēkļus un piedekļus un kā vārdu atvasina:

vid. - redz- (vārda sakne)

vid.ar - redzēt

vid.ad.o - redzēšana

vid.aj.o - skats (redzes lauks)

vid.ant.o - skatītājs

vid.ebl.a - redzams

vid.ebl.es.o - redzamība

ne.vid.ebl.es.o - neredzamība

vid.esk.ar - ieraudzīt

vid.ey.o - skatīšanās vieta

vid.ind.a - ieraudzīt vērts

vid.end.a - noteikti jāredz

vid.it.a - redzēts

vid-punt.o - redzes punkts

vid.em.a - redzīgs, acīgs

vid.et.ar - drusku pamanīt

mi.vid.ebl.a - pusredzams

pre.vid.ebl.a - paredzams

pre.vid.ebl.es.o paredzamība

ri.vid.ar - atkal redzēt

pamēginiet līdzīgi atvasināt citus vārdus, piem.. lernar - mācīties; lektar - lasīt; laborar - strādāt

9. lekcija

Quale skribar letro?

Kā rakstīt vēstuli?

Estimata stranjera amiko!

Cienījamais svešais draugs!

Me trovis vua adreso en Ido-revuo e me volas kun vu korespondar.

Es atradu Jūsu adresi Ido žurnālā un es gribu ar Jums sarakstīties.

Me volas recevar post-karti, post-marki, ilustrita libri e simple - amikala saluti de omna landi.

Es gribu saņemt pastkartes, pastmarkas, ilustrētas grāmatas, un vienkārši - draudzīgus sveicienus no visām zemēm.

Anke vu recevos to de me.

Ari Jūs saņemsiet to no manis.

Me esas skolano (studento, oficisto, vendisto, klubestro, postisto), ma mea intereso esas plu vasta, kam mea profesiono.

Es esmu skolnieks (students, ierēdnis, pārdevējs, kluba vadītājs, pastnieks), bet manas intereses ir plašākas nekā mana profesija.

Mea evo esas 20 yari (30, 50).

Mans vecums ir 20 gadi.

Me vartos vua balda respondo.

Es gaidīšu Jūsu drīzu atbildi.

Kun kordiala saluto!

Ar sirsnīgu svaicienu!

 

Riga, Latvia, Europa

nomo - vārds

prenomo - priekšvārds

strado - iela

urbo - pilsēta

vilajo - ciems

Mea nova amiko!

Mans jaunais draugs!

Cadie me recevis vua letro.

Šodien es saņēmu Jūsu vēestuli.

Me tre dankas, me tre joyas pri to.

Es ļoti pateicos, es ļoti priecājos par to.

Bone, ke vu promisas ofte skribar a me.

Labi, ka Jūs apsolat bieži man rakstīt.

Ca foye me sendas a vu mea fotografuro.

Šoreiz es sūtu Jums manu fotografiju.

Hike vu vidas me en nia nacionala kostumo.

Šeit Jūs redzat mani mūsu tauta tērpā.

Voluntez, sendar anke a me la vua.

Esiet tik laipni, sūtiet ari man Jūsējo.

(Lūdzu)

Kun bon-deziri

Ar laba vēlējumiem

adiar - atvadīties

arivar - ierasties

aviacar - lidot

aviacilo - lidmašīna

batelo - laiva

departar - aizceļot

dormar - gulēt

flugar - lidot

irar - iet

livar - atstāt

navo - kugis

repozar - atpūsties

restar - palikt

treno - vilciens

trovar - atrast

vehar - braukt

voyajar - ceļot

10. lekcija

Ar šo lekciju noslēdzas Ido valodas elementārākās gramatikas kurss, galvenās grūtības gramatikā pārvarētas. Protams, vēl paliek dažādi sīkāki likumi, bet ari tos viegli iemācīties, pakāpeniski nodarbojoties.

Piemēram:

Pirmkārt pašas valodas stils, kas ir stipri logisks, ari teikuma uzbūvē.

Otrkārt, vēl ir plašāk jārunā par vietniekvārdiem, saikļiem, pārejošiem darbības vārdiem, apstākļu vārdiem.

Vēl der iemācīties:

adjektivo - īpašības vārds

adverbo - apstākļu vārds

futuro - nākotne

pasinto - pagātne

prezento - tagadne

substantivo - lietvārds

verbo - darbības vārds

aero - gaiss

agro - druva, lauks

alta - augsts

altra - cits (pēc īpaš)

apene - tikko, knapi

basa - zems

cadie - šodien

casemane - šonedēļ

cayare - šogad

cetera - pārējais

cielo - debess

dio - diena (nedēļas)

doloro - sāpes

domo - māja

ecepte - izņemot

febla - vājš

foresto - mežs

forta - stiprs

gardeno - dārzs

hiere - vakar

jorno - diena

kolda - auksts

kunveno - sanāksme

lente - lēni

lumo - gaisma

luno - mēness (spīd.)

malada - slims

matino - rīts

matro - māte

memore - no galvas, atmiņā

monato - mēnesis

morge - rītu

nam - jo

nokto - nakts

nubi - mākoņi

nula - nekāds

ofte - bieži

olda - vecs

olim - reiz

omna - viss, visi

parole - mutiski

patro - tēvs

plura - vairāki

pose - vēlāk

pos-morge - parīt

preske - gandrīz

quankam - lai gan

quaze - itkā, kā

quik - tūliņ

rapide - ātri

renkontro - satikšanās

sana - vesels

semano - nedēļa

sempre - vienmēr

skribe - rakstiski

spozo - laulāts draugs

stelo - zvaigzne

tamen - tomēr

tenebro - tumsa

tro - par daudz

varma - silts

venar - nākt

vento - vējš

vespero - vakars

yaro - gads

yuna - jauns

Questioni e respondi

Jautājumi un atbildes

Quon vu dicis? - Ko Jūs teicāt?

Quale vu lernas Ido? - Kā Jūs mācaties Ido?

Me lernas per letri. - Es mācos caur vēstulēm.

Kun qua vu korespondas? - Ar ko Jūs sarakstaties?

Kun multa nova amiki. - Ar daudz jauniem draugiem.

Li docas Ido a me. - Viņi māca Ido man.

Ka librin vu ne lektas? - Vai grāmatas Jūs nelasat.

Kelke, segun posible. - Drusku, pēc iespējas,

Ka vu omno komprenas? - Vai Jūs visu saprotiet?

Yes, per Ido-vortaro. - Jā, caur Ido vārdnīcu.

Ni lektez anekdoto

Lasīsim anekdoti

Me ne savas e ne komprenas, kad esas desfortuno, se la voyo transfugas nigra kato. Quala esas vua opiniono?

bunta - raibs

dependas - atkarājas

desfortuno - nelaime

griza - pelēks

komprenar - saprast

muso - pele

nigra - melns

opiniono - uzskats, doma

renkontrar - satikt

savar - zināt

transfugar - pārskriet

voyo - ceļš

Yen, kelka Latva popul-kansoneti:

Lūk, dažas latviešu tautas dziesmiņas:

Dicez, dicez, lingueto

Teici, teici, valodiņa

Dicez, dicez, lingueto,

Quon susuras rivereto,

Quon susuras rivereto,

Quon kantadas naktigalo.

Ube rivereto fluas,

Ibe burjonifas bele.

Ube homi askoltadas,

Ibe linguin laudas li.

Kam abelo la mielon,

Tale me serchabis linguin.

Me kompozis bela vorti,

Kam floreti en kronet'.

Omna flori ipsa florifas,

Me kroneton de li plektas,

Omna homi askoltadas,

Mea bela linguet'.

abelo - bite

askoltadas - klausās

bela - skaists

burjonifas - pumpuro

de li - no viņiem

dicez - saki, teic

floreti - puķītes

florifas - zied

fluas - plūst

ibe - tur

ipsa - paši

kam - kā

kantadas - dzied (ilgi)

kroneto - vainadziņš

laudas - slavē

mielon - medu

plektis - pinu

rivereto - upīte

rivero - upe

serchabis - esmu meklējis

susuras - čalo, čukst

tale - tā

ube - kur

Ej saulīte

Irez suneto

Irez suneto, tu a Deo

Donez santa vesperet'.

La malica mastri igas

Sen suneto laborar.

Nigra serpento mueladas

En la maro sur stoneg'.

La malica mastri devos

Ta farino manjegar.

devos - vajadzēs

donez - dod

farino - malums

igas - liek

laborar - strādāt

malica -slikts

manjar - ēst

manjegar - rīt, ļoti daudz ēst

maro - jūra

mueladas - maļ

nigra - melns

santa - svēts

sen - bez

serpento - čūska

stonego - ļoti liels akmens

stono - akmens

sur - uz

vespereto - vakarīņš

Tri pineti

Trīs priedītes

Tri pineti en foresto, ho, mea, ho!

Oli omna es gracila, ho, mea, ho!

Unesman segis, duesma ruptis, ho, mea, ho!

La triesma shanceladis, ho, mea, ho!

Tri yuninin havas matro, ho, mea, ho!

Eli omna es beleta, ho, mea, ho!

Unesma prenis, duesma venis, ho, mea, ho!

La triesma kun ni volis, ho, mea, ho!

beleta - skaistiņš (mīlin. f.)

eli - viņas

foresto - mežs

gracila - graciozs

prenis - ņēma

ruptis - lūza

segis - zāgēja

shanceladis - locījās, līgojās

triesma - treša

unesma - vienu

venis - nāca

yuninin - meitenes, jaunietes (akuz.)

E fine pluse mikra verso:

Nobeidzot vēl mazs dzejolītis:

Mea kara Baltika maro,

Esez amata da la homaro!

Gardez fortege la paco di la mondo,

Kontre militi bruisez singl ondo!

amata - mīlēts, -ta

bruisez - šalc, trokšņo

fortege - stipri

gardez - sargā

homaro - cilvēce

kara - mīļš

kontre - pret

maro - jūra

milito - karš

mondo - pasaule

ondo - vilnis

paco - miers