* |
* |
* |
|
||||
 |
||||
| Aina antireliģiozā skatē | ||||
| Tai pašā laikā smags sitiens bija jāpārdzīvo tautas tiesiskai apziņai, kad, tautas tiesām noorganizējoties, par tiesnešiem kļuva ļaudis bez juridiskās un bieži bez jebkādas izglītības: sētnieki, kalpotāji, strādnieki, važoņi... Kādi varēja būt viņu lēmumi? Cik nevainīgo tie aklās varas spiedienā un savā neziņā notiesāja? | ||||
 |
||||
| Aina kādā tautas tiesas sēdē |
 |
|
| Jau 1940. gada 10. jūlijā laikraksti
vēstīja, ka «6 pilsoņi... vēlas iegūt zemes gabalu» pirmās kopsaimniecības
dibināšanai. Kad zemniekos radās jūtams uztraukums, partijas dižvīrs Spure presē
pavēstīja, ka par kolhoziem neviens vēl nav domājis...
Kolhozu nebūs! Kāds mierinājums ar to tika adresēts jau tā neuzticīgajam zemniekam, lai tas nebēdzinātu sēklu, nekavētos apsēt laukus? Bet zemnieks neticēja, un nebija vīlies: visus solījumus atmetusi, 1941. gada pavasarī padomju vara jau bez kautrēšanās nodibināja pirmo kolhozu. Sovhozi jau bija, tiem sekoja lauksaimniecības arteļi. Visi līdzekļi tika ņemti palīgā, lai ar skubu novestu latviešu lauksaimniecību tai stāvoklī, kādā tā 23 g ados bija nonākusi Padomijā.
Sākās latviešu tautas baigākais noplicināšanas darbs. Vēl stāvēja priekšā tikai tautas fiziskā iznīcināšana. Uz to varmācīgie iebrucēji bija rūpīgi sagatavojušies... |
 |
48
| * |
* |
* |
